Mini PC kā mājas serveri, 1. daļa: ko mājās spēj mazs dators

Viens no noderīgākajiem datoriem tavās mājās varētu būt tāds, pie kura neviens nekad nesēž. Mini PC ir pilnvērtīgs galddators kompaktā korpusā, un tas var klusi stāvēt plauktā, palīdzēt mājas ierīcēm atrast tīmekļa vietnes, darbināt mājas automatizāciju un saņemt rezerves kopijas, kamēr mājinieki nodarbojas ar savām lietām. Tas arī ir mājas serveris: dators, kas paliek ieslēgts un nodrošina pakalpojumus citām mājas ierīcēm.

Lielākajai daļai mājas servera uzdevumu nevajag lielu skaitļošanas jaudu. Neliels biroja mini PC var nodrošināt DNS filtrēšanu, mājas automatizāciju un multivides pakalpojumus, kā arī darbināt konteinerus un virtuālās mašīnas, kurās vingrināties un mācīties. Vispirms iztēlojies, kādus uzdevumus mājas serveris varētu uzņemties tavā vietā.

Datora paaudzei un komplektācijai ir lielāka nozīme nekā uzrakstam uz korpusa vai tam, vai dators ir jaunākais modelis. Lai par pieejamu cenu iegūtu profesionāla līmeņa datoru, pie uzticama pārdevēja izvēlies atjaunotu biroja mini PC ar dokumentētu pārbaudi un garantiju.

1. daļā noskaidrosim, ko neliels dators spēj darbināt, kur ir tā robežas un kādas mini PC saimes ir pieejamas. Uzzināsi arī, kā izvēlēties mini PC un sākt to lietot kā mājas serveri. Nākamajās daļās sīkāk aplūkosim iegādes un lietošanas izmaksas, Lenovo Tiny modeļus un eksperimentus.

Tu gribi pārstartēt datoru, lai izmēģinātu jaunu iestatījumu, bet pārējie mājinieki ir atkarīgi no tā nodrošinātā DNS pakalpojuma. Viens dators vienlaikus ir tava mājas laboratorija un visas mājas serveris. Mājas serveris ir datora loma, nevis īpašs procesora veids: par tādu var kļūt jebkurš dators, kas pastāvīgi pieejams un sniedz pakalpojumus citām ierīcēm. Pakalpojums ir tas, ko pieprasa cita ierīce, piemēram, atbilde uz DNS vaicājumu vai vadības panelis.

Mājas serveri ir viegli sajaukt ar mājas laboratoriju jeb homelab. Atšķirība ir šāda:

• Mājas serveris: dators, kas paliek pieejams citām mājas ierīcēm un nodrošina, piemēram, DNS filtrēšanu, automatizāciju vai vietu, kur sūtīt rezerves kopijas.
• Mājas laboratorija: vide, kurā mācies, maini konfigurāciju un eksperimentē.

Viens dators var pildīt abas lomas. Taču, pārstartējot to testa dēļ, vari pārtraukt DNS vai automatizācijas darbību, uz kuru paļaujas citi mājinieki. Uztver mājas DNS, maršrutēšanu un automatizāciju kā pakalpojumus, kuriem ir lietotāji, pat ja tie ir tava ģimene.

Vai tev vajag mājas serveri? Ja nekam mājās nav jābūt pastāvīgi pieejamam citām ierīcēm, nav arī ko veidot. Ja DNS filtram, automatizācijas centrmezglam vai vietai rezerves kopijām jābūt pieejamai nepārtraukti, noderēs neliels dators, kas vienmēr ir ieslēgts. Cilvēki, kuri no šiem pakalpojumiem ir atkarīgi, ir to lietotāji.

Kāpēc mājās izmantot biroja mini PC? Šie uzņēmumiem paredzētie galddatori ir veidoti birojiem, kuros vietas ir maz: tie ir kompakti un klusi, turklāt daudzus datorus var konfigurēt un apkalpot vienādi. Neraugoties uz nelielo izmēru un zemo cenu, šiem biroja datoriem jaudas ir vairāk, nekā vajadzīgs lielākajai daļai mājsaimniecību. Ja vēl tikai sāc, metāla korpuss, nomaināms ventilators, izjaukšanas instrukcija un standarta atmiņas moduļi palīdzēs vairāk nekā iespaidīgi parametri datoram, kuru grūti uzturēt.

Tas, ka dators savulaik ražots uzņēmumiem, nenozīmē, ka tas kalpos mūžīgi. Taču tā stāvokli ir vieglāk novērtēt un daudzas kļūmes ir vienkāršāk novērst: vari apskatīt korpusa iekšpusi, atrast atvēršanas instrukciju un nomainīt nolietojušos detaļu.

Mazie biroja datori mainīja priekšstatu par to, kā var izskatīties pirmā mājas laboratorija. Piemēram, 2020. gadā ServeTheHome projekta Project TinyMiniMicro ietvaros pētīja kompaktus Lenovo, HP un Dell datorus kā cenas ziņā pieejamas iespējas pakalpojumu darbināšanai un klasteru veidošanai. Projekts palīdzēja cilvēkiem, kuri mājas serveriem izmanto biroja datorus, apzināties, ka viņi ir kopiena. Detalizētas fotogrāfijas un savstarpēji salīdzināmi apskati parādīja, ka nelielas, klusas sistēmas ir piemērotas arī mājas laboratorijai. Projekta ietekme bija gan tehniska, gan sociāla: serveris statnē vairs nešķita pašsaprotams sākumpunkts.

Kopiena dalījās arī ar to, ko par naudu vien nevar nopirkt: īpašnieku pieredzi ar paplašināšanas adapteriem (nelielām platēm papildu kartes ievietošanai), atmiņas moduļu kombinācijām, dzesēšanu, aparātprogrammatūru un kļūmju pazīmēm. Šiem datoriem kļūstot populārākiem, iespējams, kāds cits jau ir atrisinājis problēmu, kas līdzīga tavējai.

Mini PC var veikt visus deviņus tālāk minētos uzdevumus. Taču katram ir kāds praktisks ierobežojums, kas jāizvērtē, pirms uz to paļaujies:

• DNS filtrēšana un tīkla pakalpojumi: ja mini PC ir savienots ar tīklu pa vadu, DNS filtrēšanas un tīkla pakalpojumu nepārtrauktai darbībai tam vajag maz skaitļošanas jaudas. Taču, ja mini PC ir mājinieku vienīgais DNS serveris, pārstartēšana pārtrauks šo pakalpojumu visiem.
• Home Assistant un MQTT: mini PC bez grūtībām var darbināt mājas automatizāciju un tai vajadzīgos pakalpojumus. MQTT ir ziņojumu apmaiņas pakalpojums, ko izmanto daudzas viedmājas ierīces. Par procesora maksimālo ātrumu svarīgāki ir USB radiosakaru adapteri, kas šīm ierīcēm var būt nepieciešami, iespēja atjaunot sistēmu pēc kļūmes un tas, cik uzticama ir šo pakalpojumu pieejamība.
• Konteineri un paša uzturētas lietotnes: konteiners apvieno lietotni ar visu tās darbībai vajadzīgo, un ar x86 saderīgs mini PC ar nomaināmu atmiņu var darbināt vairākus konteinerus. Taču datubāzes, indeksēšana un lietotņu atmiņas patēriņš, kas laika gaitā pieaug, var prasīt vairāk resursu, nekā sākumā plānoji.
• Multivides bibliotēkas un straumēšana: dažiem modeļiem ir integrēta grafika, kas var paātrināt video pārkodēšanu atskaņošanas laikā. Tas, cik labi video atskaņosies, tomēr ir atkarīgs arī no kodeku atbalsta, draiveriem, subtitriem un HDR apstrādes.
• Virtuālās mašīnas mācībām: aparatūras virtualizācija ļauj mini PC darbināt Linux vai Windows virtuālās mašīnas. Tās ir simulēti datori, kuros vari droši izmēģināt jaunas lietas. Atmiņas apjoms, SSD ietilpība un šo mašīnu operētājsistēmu licences var ierobežot tavas iespējas agrāk nekā procesora kodolu skaits.
• Izstrāde un nelieli kompilēšanas uzdevumi: ātri lokālie SSD palīdz, un īsus, intensīvus darbus mini PC var paveikt ātri. Ilgstoša kompilēšana ir kas cits: tad kļūst redzamas dzesēšanas un ilgstoši uzturamās jaudas robežas.
• Ugunsmūra un maršrutēšanas eksperimenti: dažiem modeļiem var pievienot fiziskas tīkla pieslēgvietas. Pārbaudi, kādas tīkla kartes tie atbalsta, cik lielu papildu slodzi radīs VPN vai datplūsmas pārbaude un kas notiks ar tavu savienojumu apkopes laikā.
• Rezerves kopiju pārvaldība un vienkārša failu koplietošana: neliels, pastāvīgi pieejams dators var ieplānot un saņemt rezerves kopijas, kā arī nodrošināt vienkāršu failu koplietošanu. Tikai neglabā svarīgu datu vienīgo eksemplāru šajā datorā vai vienā SSD.
• Klasteri un to pārvaldība: darbinot vairākus datorus kā vienu sistēmu, vari vērot, kā tā tiek galā ar kļūmēm un jaunu versiju izvietošanu. Katrs papildu dators nozīmē arī vairāk darba ar tīklu un datu glabāšanu un lielākas elektrības izmaksas. Taču tas ne vienmēr palielina kvorumu jeb minimālo datoru skaitu, kuriem jābūt vienisprātis, lai klasteris varētu darboties.

Iedomājies klusu pēcpusdienu: DNS filtrs gandrīz neko nedara, dokumentu pakalpojums gaida lietotāja pieprasījumu, bet izstrādes virtuālā mašīna ir izslēgta. Šos uzdevumus bieži var darbināt vienlaikus, jo to noslogotākie brīži nesakrīt. Tāpēc arī pieticīgs procesors var uzturēt pārsteidzoši daudzveidīgu sistēmu. Tas gan nenozīmē, ka mini PC spēs vienlaikus darbināt visus pakalpojumus ar lielu slodzi.

Mini PC šķiet vilinoša izvēle mājas serverim, līdz sāc skaitīt cietos diskus, kurus gribi tajā ievietot. Ne katram uzdevumam tas der, neatkarīgi no tā, vai pērc jaunu vai atjaunotu datoru:

• Datu glabāšana vairākos diskos: vajag NAS, proti, datoru, kas koplieto failus no daudziem diskiem? Mini PC nav pašsaprotama izvēle. Lielai cieto disku kolekcijai parasti labāk der atsevišķs NAS vai lielāks galddators, par kādiem stāstīts stacionārā datora iegādes ceļvedī.
• Grafikas darbstacijas: mini PC nav augstākās klases darbstacija ar jaudīgu grafisko procesoru.
• Lielas datubāzes: mini PC nav piemērots datubāzes serverim, kam vajag daudz atmiņas.
• Ātra lokālā MI darbība: mini PC negarantē, ka MI modeļi uz tava datora darbosies ātri.
• Videonovērošana: plašā novērošanas sistēmā mini PC piemērotību var noteikt trīs lietas: cik ilgi tā datu nesējs izturēs atkārtotu ierakstīšanu, vai dators spēj dekodēt video un vai tas atbalsta aparatūru apstrādes paātrināšanai.
• Prasīgi spēļu serveri: prasīgu spēļu serveri var ierobežot procesora viena pavediena veiktspēja, vēl pirms tā vidējā noslodze šķiet augsta.

Mini PC tomēr ir biroja galddators, tāpēc izplāno, ko darīsi, ja tas sabojāsies. Parasti tam nav ECC atmiņas (atmiņas, kas labo daļu kļūdu), rezerves barošanas bloku, kas pārņem darbu kļūmes gadījumā, disku, kurus var nomainīt, neizslēdzot datoru, vai atsevišķa attālinātās pārvaldības kontroliera. Daudziem mājas pakalpojumiem un mācību projektiem šie ierobežojumi ir pieņemami. Rezerves dators un pārbaudīta datu rezerves kopija var noderēt vairāk nekā mēģinājums galddatoram pievienot visas servera funkcijas.

Attālinātās pārvaldības iespējas ir atkarīgas no procesora, mikroshēmojuma, aparātprogrammatūras un komplektācijas, tāpēc pirms uz tām paļaujies, pārbaudi konkrēto datoru. Dažas komplektācijas piedāvā Intel AMT ar vPro vai citu uzņēmumiem paredzētu pārvaldības tehnoloģiju; citām nav nevienas no tām. Šīs tehnoloģijas var palīdzēt attālināti ieslēgt vai izslēgt datoru un meklēt kļūmes, taču neuzskati tās par līdzvērtīgām servera neatkarīgajam pārvaldības kontrolierim. Arī parasta piekļuve caur SSH (droša attālināta pieslēgšanās) un hipervizora tīmekļa saskarne (virtuālo mašīnu darbību nodrošinošās programmatūras vadības lapa) vairs nepalīdzēs, ja dators nevarēs ieslēgties vai nedarbosies tā tīkls.

Vai vecs Core i7 mājas serverim ir labāks par jaunāku Core i5? Ne obligāti. Dažādās paaudzēs ir mainījies kodolu un pavedienu skaits, grafikas iespējas un enerģijas patēriņš. Pieņemsim, ka pircējs salīdzina divus procesorus ar vienādu i5 apzīmējumu. Intel publicētajās specifikācijās norādīts:

• Core i5-8500T: seši kodoli un seši pavedieni.
• Core i5-10500T: seši kodoli un divpadsmit pavedieni.

Atšķirība ir ievērojama, lai gan abiem procesoriem ir i5 apzīmējums. Hyper-Threading ļauj procesoram apstrādāt vairāk pavedienu, taču nepievieno otru fizisko kodolu komplektu. Tāpēc pārbaudi paaudzi un specifikāciju, ne tikai nosaukumu.

Vecākus Intel datorus nevajag norakstīt, tomēr to vecums jāvērtē kopā ar cenu. Astotās un devītās paaudzes Intel sistēmas joprojām var būt noderīgas un cenas ziņā pieejamas, ja tās pārdod ar lielu atlaidi. Taču 2026. gada oktobrī tās jau ir novecojošas platformas, un agrākā popularitāte nav iemesls tās izvēlēties bez salīdzināšanas. Desmitās paaudzes dators par labu cenu vai Ryzen PRO modelis var būt līdzsvarotāks sākumpunkts. Jaunākas paaudzes atjaunots dators var piedāvāt labāko līdzsvaru starp vērtības kritumu un atlikušo atbalsta laiku.

Ātrs procesors var piesaistīt uzmanību, taču pirms mini PC iegādes pārbaudi arī atmiņas, datu glabāšanas un tīkla iespējas:

• Atmiņa: tās palielināšana bieži ir pirmais uzlabojums, kurā vērts ieguldīt. Ar 16 GB var ērti darbināt nelielus pakalpojumus un veikt pirmos eksperimentus; 32 GB dod vairāk vietas vairākām virtuālajām mašīnām. Uz 64 GB pārej tikai tad, ja to prasa konkrēts uzdevums vai skaidrs mācību plāns. Pārbaudi precīzu moduļu tipu, ligzdu skaitu, atbalstīto ietilpību un aparātprogrammatūru. No iepriekš minētajiem modeļiem katalogā M90q G3 Tiny norādīta DDR5 atmiņa, bet pārējiem – DDR4. Tas, ka citiem lietotājiem kāda komplektācija darbojas, ir noderīga pieredze, nevis ražotāja garantija.
• Datu glabāšana: izvēlies disku atbilstoši glabājamo datu apjomam un tam, cik intensīvi tajā rakstīsi. Uzticams SSD ar zināmu stāvokli ir labāka izvēle par nezināmas izcelsmes ietilpīgu disku, kas pievienots tikai tāpēc, lai sludinājums izskatītos pievilcīgāks. Otrs iekšējais disks var nodalīt dažādus uzdevumus vai, ja dators to atbalsta, glabāt pirmā diska datu spoguļkopiju, proti, identisku kopiju. Ja viens disks sabojājas, spoguļkopija ļauj datiem palikt pieejamiem. Tā gan neatjauno nejauši izdzēstu failu, neatceļ lietotnes kļūdu un nepasargā no zādzības.
• Tīkls: ar vienu gigabita Ethernet pieslēgvietu pietiek daudziem mājas pakalpojumiem. 2,5 vai 10 Gbit/s ātrums palīdz tikai tad, ja to atbalsta arī komutators, ierīce savienojuma otrā galā, kabeļi un datu glabāšanas sistēma. Ugunsmūrim vai atsevišķam eksperimentu tīklam otra pieslēgvieta var būt svarīgāka par ātrāku pirmo. USB-C apzīmē savienotāja veidu, bet negarantē Thunderbolt, attēla izvadi, piekļuvi PCIe vai iespēju ar šo savienotāju barot datoru.

Īpašnieki visbiežāk stāsta, ka noderīgiem mājas pakalpojumiem vajag mazāk jaudīgu datoru, nekā viņi gaidījuši. Jau tavs pirmais dators drīz var darbināt DNS, vadības paneļus, automatizāciju un dažas virtuālās mašīnas. Piemēram, publiski aprakstītā mājas laboratorijas projektā ar M720q tā autors stāsta par eksperimentiem ar Proxmox (programmatūru virtuālo mašīnu darbināšanai), Pi-hole (DNS filtru), Windows Server sistēmu ar Active Directory, kā arī Grafana un Prometheus (uzraudzības rīkiem). Projekts parāda, kā var izskatīties mācībām paredzēta sistēma. Tas nav veiktspējas tests.

Īpašnieki apraksta arī problēmas: trūkstošus disku turētājus, barošanas bloku maiņu, ventilatoru darbību, diskam pieejamo vietu korpusā un tīkla draiveru ķibeles. Kādā 2025. gada Proxmox diskusijā īpašnieks raksta, ka gadiem izmantojis trīs M720q datorus, lai gan to iebūvētajam Ethernet savienojumam bijusi jāpievērš uzmanība, lai tas darbotos stabili. Gadiem ilga lietošana kopā ar Ethernet problēmu pasaka vairāk nekā atzinība bez jebkādām atrunām.

Šie stāsti nav uzticamības pētījums. Entuziasti, kuri publicē savus projektus, ne vienmēr pārstāv visus īpašniekus: apmierināti lietotāji var neko nepublicēt, savukārt cilvēki, kuriem vajadzīga palīdzība, pulcējas atbalsta forumos. Ilga kalpošana parāda, kas ir iespējams, bet neļauj noteikt zīmola ierīču atteices biežumu. Visnoderīgākie ir padomi par precīzām komplektācijām, novērojamām kļūmju pazīmēm un pārbaudēm, kuras vari atkārtot.

Vienam cenas ziņā pieejamam datoram var pievienoties nākamais, tad komutators, datu glabāšanas sistēma un neliela serveru statne. Tas var būt aizraujoši un pamācoši. Taču aparatūras kolekcionēšana ir cits mērķis nekā uzticamu mājas pakalpojumu darbināšana. Pirms pērc nākamo datoru, nosauc konkrēto lietu, ko vēlies iemācīties vai uzlabot.

Tavs pirmais mini PC ir gatavs uzstādīšanai. Pieņemsim, ka tas kļūst par mājinieku vienīgo DNS serveri, bet kāda testa dēļ DNS pārstāj darboties: visi mājinieki paliek bez šī pakalpojuma. Pirmajā nedēļā veic šos četrus soļus norādītajā secībā, lai kļūmes gadījumā zinātu, kā atjaunot darbību.

• Sāc ar vienu datoru: sākumā strādā tikai ar to. Nākamajā solī izlem, kā darbināsi pakalpojumus, un tikai pēc tam instalē operētājsistēmu. Tad atjaunini aparātprogrammatūru un pieraksti datora iestatījumus. Iestati arī rezerves kopiju veidošanu un glabā tās citur, nevis šajā datorā.
• Izvēlies, kā darbināsi pakalpojumus: parasta Linux instalācija ar konteineriem ir efektīvs risinājums. Ja vēlies darbināt atsevišķas operētājsistēmas, veidot sistēmas momentuzņēmumus un virtuālus tīklus, kā arī atkārtot eksperimentus, īpaši noder Proxmox. Vairāki fiziski datori ir lietderīgi, ja vēlies mācīties par aparatūras atteicēm, migrāciju vai sadalītām sistēmām.
• Turi serveri privātā tīklā: administrēšanas saskarnes turi uzticamos tīklos. Ja vajadzīga attālināta pārvaldība, izmanto VPN piekļuvi ar autentifikāciju. Regulāri atjaunini programmatūru, rūpīgi aizsargā kontus un izplāno, kā aizsargāsi katru lietotni, ko padari pieejamu internetā. Ja pakalpojumu padari pieejamu internetā, tev par tā drošību jāgādā citādi nekā tad, ja to lieto privāti mājās.
• Sagatavo rezerves plānu: saglabā tīkla konfigurāciju, par kuru zini, ka tā darbojas, nodrošini piekļuvi tastatūrai un ekrānam, glabā svarīgāko iestatījumu kopiju un pārbaudi atjaunošanas procedūru. Uztver mājas DNS, maršrutēšanu un automatizāciju kā pakalpojumus, kurus izmanto arī citi, kaut vai tikai tava ģimene. Ja eksperiments neizdodas, problēmu novērst ir vieglāk, kad joprojām vari pieslēgties internetam un atrast vajadzīgo dokumentāciju.

Vari sākt ar noderīgu, cenas ziņā pieejamu datoru un papildināt savu sistēmu, kad labāk iepazīsi tās robežas. Tāpēc šī pieeja ir pievilcīga arī ilgtermiņā.

Vai mini PC var izmantot kā mājas serveri?

Jā. Mini PC der nelieliem uzdevumiem, piemēram, DNS filtrēšanai, mājas automatizācijai, konteineru darbināšanai un multivides koplietošanai. Taču tas nav paredzēts NAS ar daudziem diskiem, grafikas darbstacijas vai datubāzes servera darbam, kam vajag daudz atmiņas. Tas arī negarantē ātru lokālo MI modeļu darbību. Izvēlies datoru atbilstoši iecerētajam uzdevumam.

Vai mini PC var darbināt Home Assistant vai DNS filtru?

Abus mini PC darbina bez grūtībām, jo tiem vajag maz skaitļošanas jaudas. Home Assistant gadījumā par procesora maksimālo ātrumu svarīgāki ir USB radiosakaru adapteri, atjaunošana pēc kļūmes un nepārtraukta pakalpojuma pieejamība. Taču, ja mini PC ir mājinieku vienīgais DNS serveris, tā pārstartēšana pārtrauks DNS pakalpojumu visiem.

Cik daudz RAM vajag mājas serverim?

Ja sāc ar nelieliem pakalpojumiem un mācies uzturēt serveri, ar 16 GB var ērti iztikt. Vairākām virtuālajām mašīnām 32 GB dod lielāku rezervi; uz 64 GB pārej tikai tad, ja to prasa tavi plāni. Vispirms pārbaudi moduļu tipu: no iepriekš minētajiem modeļiem M90q G3 Tiny izmanto DDR5, bet pārējie – DDR4.

Vai vecs Core i7 ir labāks par jaunāku Core i5?

Ne obligāti. Salīdzini, piemēram, Intel Core i5-8500T ar sešiem kodoliem un sešiem pavedieniem un Core i5-10500T ar sešiem kodoliem un divpadsmit pavedieniem. Abiem ir i5 apzīmējums. Pirms izvēlies, pārbaudi to paaudzi, kodolu un pavedienu skaitu.

Vai mini PC var būt NAS?

Vienkāršai failu koplietošanai un rezerves kopiju pārvaldībai – jā. Taču neglabā svarīgu datu vienīgo eksemplāru vienā datorā vai SSD. Mini PC nav piemērots NAS ar daudziem diskiem; ja tev ir daudz cieto disku, lielāks galddators vai atsevišķs NAS parasti būs vienkāršāka izvēle.

Vai vajag Proxmox, vai pietiek ar Linux un konteineriem?

Ja darbini dažus pakalpojumus, ar Linux un konteineriem pietiek, turklāt tas ir efektīvs risinājums. Ja vēlies mācīties par atsevišķām operētājsistēmām, sistēmas momentuzņēmumiem un virtuāliem tīkliem, kā arī atkārtot eksperimentus, noderēs Proxmox. Vairāki fiziski datori ir lietderīgi tikai tad, ja vēlies mācīties par aparatūras atteicēm, migrāciju vai sadalītām sistēmām.

Vai mājas serverim var droši piekļūt, atrodoties ārpus mājām?

Jā, ja parūpējies par drošību. Administrēšanas saskarnes turi uzticamos tīklos, attālinātai pārvaldībai izmanto VPN piekļuvi ar autentifikāciju un regulāri atjaunini servera programmatūru. Ja lietotni padari pieejamu internetā, tai vajadzīgs atsevišķs, rūpīgi izplānots drošības risinājums. Privātai pakalpojuma lietošanai mājās un tā piedāvāšanai citiem internetā ir atšķirīgas drošības prasības.

Ko nozīmē Lenovo Tiny, Dell Micro un HP Mini?

Tie ir nosaukumi, ko Lenovo, Dell un HP lieto nelieliem galddatoriem. To tilpums ir aptuveni viens litrs, un tos darbina ārējs barošanas bloks. Taču apzīmējums SFF jeb Small Form Factor sludinājumā var attiekties uz daudz lielāku datoru. Pirms salīdzini modeļus stacionāro datoru klāstā, pārbaudi to izmērus.