Ražots Indijā, emisijas visā Āzijā: īstā iPhone 18 piegādes ķēde

Jaunākie ziņojumi liecina, ka arvien vairāk iPhone 18 tiks montēti Indijā, un daudzi no tā izdara vienkāršu secinājumu: vairāk montāžas Indijā nozīmē zaļāku telefonu. Taču šajā loģikā iztrūkst būtisks posms. iPhone 18, ko saliek Indijā, joprojām ir sarežģītas Āzijas tehnoloģiju sistēmas produkts: mikroshēma no vienas valsts, displejs un atmiņa no citām, kameras sensori, akumulatora šūnas, plates un minerāli vēl citur.

Uzlīme par montāžas vietu parāda tikai pēdējo rūpnīcu, nevis visu ierīces ceļu. Apple šobrīd ir apstiprinājis tikai 2026. gada 9. septembra pasākumu, nevis iPhone 18 specifikācijas. Tāpēc visi konkrētie skaitļi tālāk minēti kā ziņojumi, nevis fakti. Te vari redzēt, kur patiesībā rodas iPhone vides pēda un kāpēc šī karte pasaka daudz vairāk nekā vārds „ražots“ uz kastes.

Visvairāk runā par gala montāžu: tā ir redzama, politiski nozīmīga, un uzņēmums to var mainīt ātrāk nekā jebkuru citu posmu piegādes ķēdē. Tāpēc pāreja uz Indiju arī nonāca virsrakstos. Taču vissarežģītākie un dārgākie procesi parasti notiek agrāk: pusvadītāju izgatavošana, displeju un atmiņas ražošana, loģikas plašu un mikroshēmu veidošana, akumulatora materiālu attīrīšana, korpusa izstrāde.

Fairphone 6. paaudzes dzīves cikla analīze rāda, ka tā galvenā plate atbild par apmēram pusi no visas ražošanas ietekmes, un lielākā daļa no tās rodas specializētā mikroshēmu ražošanā. Šis skaitlis attiecas uz konkrētu modeli, taču līdzīgs princips darbojas visā nozarē: mikroshēmu rūpnīcai ir daudz lielāka nozīme nekā skrūvgriezim montāžas līnijā. Apple pāreju uz „China-plus-one“ galvenokārt vajadzētu skatīt caur ģeopolitiskās un operatīvās diversifikācijas prizmu. Vai tā patiešām samazina oglekļa pēdu, ir pavisam cits jautājums, uz kuru ar uzlīmi vien atbildēt nevar.

Vienam tālrunim var būt uzreiz trīs „adreses“, un katra pasaka ko citu. Korporatīvā izcelsme aptver dizainu un intelektuālo īpašumu: iPhone gadījumā tās ir ASV. Montāžas izcelsme ir vieta, kur ierīce tiek galīgi samontēta. Apple gadījumā tas notiek gan Ķīnā, gan Indijā, ar nelielu ražošanu arī citos reģionos. Oglekļa izcelsme ir komponenšu tīkls ar lielāko ietekmi: Taivāna, Dienvidkoreja, Japāna, kontinentālā Ķīna, kā arī ražošana, iepakošana un testēšanas centri visā Dienvidaustrumāzijā.

Pēc Apple norādītā visa iPhone piegādes ķēde aptver ap 2700 detaļu no 187 piegādātājiem 28 valstīs. Šie skaitļi parāda ģeogrāfisko sarežģītību, nevis katras valsts ražošanas īpatsvaru: valsts, kur atrodas pāris testēšanas telpu, skaitās tāpat kā valsts ar milzu akumulatoru rūpnīcu. Uzlīme uz kastes atbild tikai uz jautājumu par gala montāžu, bet neko nepasaka par oglekļa pēdas izcelsmi.

Katra no apspriestajām iPhone 18 detaļām ved uz citu reģionu kartē. Piemēram, A20 vai A20 Pro mikroshēma, kas, pēc ziņām, būs veidota 2 nanometru tehnoloģijā, nāk no Taivānas, kur atrodas tam vajadzīgās rūpnīcas. Apple C2 modems, kas varētu aizstāt Qualcomm risinājumu, joprojām jāražo ļoti specializētā rūpnīcā, un pasaulē ir tikai dažas vietas, kas spēj nodrošināt šādu precizitāti. OLED ekrāni un atmiņas mikroshēmas nāk no Dienvidkorejas: Samsung un SK hynix dominē displeju un atmiņas tirgū.

Kameras sensori ved uz Japānas pusvadītāju un optikas industriju. Akumulatora šūnas un loģikas plates ved uz kontinentālo Ķīnu, kur koncentrēta akumulatoru un elektronikas ražošana, savukārt iepakošana un sagatavošana notiek arī Malaizijā, Singapūrā, Filipīnās un Taizemē. Tās nav tikai iPhone 18 raksturīgas detaļas, bet kopaina, kas raksturīga visām jaunākajām paaudzēm. Arī šogad par būtiskām izmaiņām šajā ziņā nekas nav dzirdēts.

Montāžas pārcelšana uz Indiju ļauj izkliedēt riskus starp vairāk valstīm. Taču 2 nanometru A20 mikroshēma rada pretēju efektu: tā vēl vairāk koncentrē atkarību no dažām retām rūpnīcām pasaulē, kas šādu tehnoloģiju vispār spēj nodrošināt. Vienā posmā ražošanas ķēde kļūst plašāka, citā tā sašaurinās līdz dažiem spēlētājiem.

TSMC, Apple partneris vissarežģītāko mikroshēmu veidošanā, savu N2 tehnoloģiju raksturo kā līdz pat 15% lielāku ātrumu vai 30% mazāku patēriņu, tikai vienu no tiem vienlaikus, ne abus reizē. Taču tas vēl nenozīmē tādu pašu ieguvumu visam telefonam kopumā. Mikroshēmai šeit ir trīs nozīmes: reāls ieguvums lietotājam, pieeja īpaši retām rūpnīcām pašam Apple un kritiska atkarība no ražošanas ķēdes augšgala, kas kļūst arvien koncentrētāks, lai gan gala montāža kļūst globālāka. Vairāk montāžas valstu vēl nenozīmē, ka pats svarīgākais posms ir kļuvis noturīgāks.

Samsung paši pārvalda daudz lielāku savas ražošanas ķēdes daļu nekā Apple vai Google: viņi paši ražo pusvadītājus, atmiņas, ekrānus un pat gala ierīces. Tas dod gan lielāku kontroli, piemēram, Galaxy S26 Ultra unikālais Privacy Display iespējams tikai šādas pieredzes dēļ, gan atstāj skaidrāku nospiedumu viņu pašu CO2 pārskatā: pusvadītāju rūpnīcas un ražošanas iekārtas rada tiešas, publiski uzskaitītas emisijas. Piemēram, Samsung pusvadītāju nodaļa 2025. gadā ziņoja par apmēram 13,8 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta, 1. un 2. kategorijas emisijās, tostarp arī ļoti iedarbīgiem rūpniecisko gāzu savienojumiem.

Apple un Google lielāko daļu ražošanas uztic ārpakalpojumiem, tāpēc līdzīgas rūpnieciskās emisijas pārsvarā parādās tikai 3. kategorijā, piegādes ķēdes kopvērtējumā, nevis viņu pašu rūpnīcās. Apple uzrāda apmēram 15,3 miljonus tonnu CO2 ekvivalentu 2025. gadā, kopā skaitot izgatavošanu, piegādi un produkta lietošanu. Google, ap 18,85 miljoniem tonnu, galvenokārt datu centru un mākoņaprēķinu vajadzībām, nevis Pixel telefoniem.

Xiaomi 2025. gadā norādīja tikai 0,333 miljonus tonnu tiešu emisiju, salīdzinājumā ar pārējiem tas ir nepilnīgs rādītājs. Turklāt Xiaomi rūpnīcu automatizācija rada vēl vienu jautājumu: tā uzlabo precizitāti un veiktspēju, bet par izmantotās elektroenerģijas izcelsmi skaidrības nav, un Xiaomi šobrīd vēl nepublisko modeļa līmeņa ekoloģisko nospiedumu, kas ļautu to novērtēt.

Šie skaitļi neveido modeļu rangu. Samsung integrācija statistikā var padarīt to šķietami „netīrāku“, savukārt Apple un Google ārpakalpojumi var apslēpt identisku ražošanu. Grāmatvedības atšķirība pati par sevi vēl nenosaka, kurš viedtālrunis ir videi draudzīgāks.

Plašāka viedtālruņu montāža Indijā un Vjetnamā dod reālus ieguvumus: zemākus tarifus un labāku piekļuvi tirgiem, mazāku atkarību no vienas montāžas valsts, lielāku ģeopolitisko elastību un tuvumu diviem no straujāk augošajiem viedtālruņu tirgiem pasaulē. Counterpoint prognozē, ka 2026. gadā Indija sasniegs ap 26% no globālajām iPhone piegādēm, 2022. gadā tie bija tikai 6%, taču tas joprojām ir paredzējums, nevis fakts.

Ko šie ieguvumi pagaidām vēl nenozīmē? Vietēju sarežģītu mikroshēmu ražošanu, vietēju displeju un atmiņas ražošanu vai neatkarīgu akumulatoru materiālu pārstrādi. Kamēr tā nav, gala adrese uz kastes automātiski nenozīmē mazāku vides ietekmi. Protams, ar laiku Indija vai Vjetnama varētu piesaistīt arī komponentu ražotājus, līdzīgi kā citi montāžas centri to agrāk panākuši. Vienkārši šobrīd tas vēl nav noticis, tāpēc pieņemt pretējo būtu pārsteidzīgi.

Ja jautājumu par montāžu izseko pietiekami tālu atpakaļ, kļūst skaidrs: galvenais vairs nav rūpnīca, bet iegulas. 2025. gada ASV Ģeoloģijas dienesta dati rāda, ka ap 70% no visa pasaulē iegūtā kobalta nāk no Kongo Demokrātiskās Republikas. Ap divām trešdaļām visas niķeļa ieguves notiek Indonēzijā. Lielākā daļa litija nāk no Austrālijas, Ķīnas un Čīles. Ķīna ieguva ap 69% retzemju elementu un attīrīja vairāk nekā 90% pasaules grafīta, gallija un augstas tīrības retzemju magnētu, pēc Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem.

Neviens no šiem skaitļiem konkrētam iPhone nepiešķir konkrētu izcelsmes valsti, taču tie parāda vienu būtisku lietu: mainot gala montāžas vietu, zemes dzīļu izcelsme pati no sevis nemainās. Īstā rūpniecības ķēde ir šāda: raktuves, pārstrāde, aktīvais materiāls, šūna vai komponents, apakšmontāža, gala montāža, plaukts. Montāža ir tikai pēdējais punkts šajā garajā ceļā.

Apple 2025. gadā ziņoja par vairāk nekā 20 gigavatiem piegādātāju atjaunojamās enerģijas jaudas, saražojot vairāk nekā 38 miljonus megavatstundu tīras enerģijas. Tas izklausās pārliecinoši, līdz paskatāmies sadalījumu: apmēram 55% emisiju ietver sertifikāti, 39% elektroenerģijas pirkuma līgumi, un tikai 2% veido ražošana uz vietas.

Šīs trīs kategorijas nav vienvērtīgas. To ietekme praksē atšķiras: visstiprākais efekts ir tiešai ražošanai rūpnīcā, pēc tam seko ieguldījumi jaunos projektos, tad ilgtermiņa elektroenerģijas līgumi ar zaļo ieguvi, tālāk sertifikāti ar labu reģiona un laika atbilstību, un visbeidzot vispārīgi „zaļie“ sertifikāti, kas var būt pirkums tikai uz papīra. Sertifikāti nav izdomājums, taču tie nav tik pārliecinoši kā saules paneļi uz rūpnīcas jumta. Samsung savās rūpnīcās Vjetnamā, Ķīnā, Indijā, Turcijā un Ēģiptē izmanto ļoti līdzīgu pieeju: sertifikāti un līgumi tiek kombinēti.

Apple norāda, ka jūras kravas rada vismaz par 95% mazāk emisiju nekā aviopārvadājumi, un arī jūras un gaisa kombinētie maršruti samazina oglekļa pēdu, salīdzinot ar aviotransportu vien. Turklāt jaunāks iepakojums ļauj uz paletes salikt daudz vairāk telefonu, kas nozīmē pilnākus kravas auto un kuģus, nezaudējot apjomu. Tā ir skaidri redzama un izmērāma efektivitāte.

Tomēr Apple kopējās transportēšanas emisijas 2025. gadā pieauga no apmēram 1,95 līdz 2,37 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta, tas ir aptuveni par 22% vairāk, neraugoties uz labāku iepakojumu. Mazāka kaste nevar atsvērt lielāku pieprasījumu, ja pietiekami liela daļa joprojām nonāk aviokravu pusē. Konkrētu skaitļu par iPhone 18 transportu vēl nav. Tāpēc vērtē gala rādītāju pēc tendences, nevis tikai pēc iepakojuma reklāmas.

Vai Apple jau ir apstiprinājis iPhone 18? Nē. Oficiāli zināms tikai par pasākumu 2026. gada 9. septembrī. Ziņojumi liecina, ka vispirms parādīsies Pro modeļi, bet standarta iPhone 18, iespējams, tiks atklāts tikai 2027. gada pavasarī, tāpēc visus minētos parametrus uztver kā ziņojumus, nevis faktus.

Vai iPhone 18 montāža Indijā padara to videi draudzīgāku? Ne obligāti. Montāža ir tikai viens posms, un lielākās emisijas rodas mikroshēmu, ekrānu un akumulatora ražošanā, tās notiek citās valstīs un agrāk piegādes ķēdē.

Kura piegādes ķēde ir visilgtspējīgākā: Apple, Samsung, Google vai Xiaomi? Kopējais emisiju apjoms parāda tikai daļu no ainas. Vertikāla integrācija nosaka, kur emisijas uzrādās uzņēmuma pārskatā, bet ne to esamību kopumā.

Vai Apple solījumi par atjaunojamās enerģijas izmantošanu ražošanā ir pamatoti? Jauda ir liela un oficiāli norādīta: 2025. gadā vairāk nekā 20 gigavati atjaunojamās enerģijas jaudas. Taču tās pamatā ir apmēram 55% sertifikātu un tikai 2% ražošana uz vietas, tas ir vājāks apstiprinājums nekā saules paneļi uz rūpnīcas jumta.

Cik daudz CO2 ietaupa, iegādājoties atjaunotu telefonu? Francijas ADEME vērtē, ka, ja telefons saņem garu otro dzīvi, tiek izvairīts no apmēram 24,6 kg CO2 un 76,9 kg izejmateriālu patēriņa uz vienu lietošanas gadu, salīdzinot ar jaunu telefonu.

Kas būtu pārliecinošs pierādījums, ka iPhone 18 ir zaļāks nekā iPhone 17? Modelim specifisks dzīves cikla rādītājs, kas ir mazāks nekā līdzvērtīgam iPhone 17 un mērīts ar to pašu metodi. Ne lielāks pārstrādātu materiālu procents vai cita gala montāžas valsts viena pati.